Latvijas būvniecības nozare 2025. gadu noslēgusi ar pārliecinošu izaugsmi, sasniedzot par 9% lielāku apjomu nekā gadu iepriekš. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati rāda, ka visstraujāk attīstījusies inženierbūvniecība, kamēr citās jomās kāpums bijis mērenāks.
Gada pēdējais ceturksnis izrādījās īpaši aktīvs, uzrādot gandrīz 10% pieaugumu pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Šie rādītāji skaidri iezīmē pozitīvu tendenci valsts infrastruktūras un ēku būvniecības attīstībā.
Kas virzīja nozares izaugsmi
Lielāko pienesumu kopējā būvniecības apjoma palielināšanā deva inženierbūvniecība, kurā fiksēts iespaidīgs 25,7% pieaugums. Galvenokārt to noteica vērienīgi darbi pie pilsētsaimniecības infrastruktūras objektiem. Aktīvi tika strādāts pie elektroapgādes un ūdensapgādes tīklu uzlabošanas, kur apjomi auguši par trešdaļu. Tāpat būtisku lomu spēlēja ceļu un dzelzceļu būvniecība, kas gada laikā palielinājās par 15,1%.
Tajā pašā laikā specializētie būvdarbi un ēku celtniecība attīstījās stabilāk un mierīgāk. Ēku būvniecības apjomi pieauga par 1,2%, bet dažādi specifiski būvdarbi, kas ietver apdares vai inženierkomunikāciju ierīkošanu, palielinājās par 2,9%. Ne visās apakšnozarēs valdīja kāpums – piemēram, hidrotehnisko objektu un citur neklasificētā būvniecība pieredzēja nelielu kritumu 5% apmērā.
Gada nogales tendences
Aplūkojot tieši 2025. gada pēdējos trīs mēnešus, redzams, ka inženierbūvniecība joprojām bija galvenais dzinējspēks ar 21,5% pieaugumu. Interesanti, ka tieši gada nogalē aktivizējās arī ēku būvniecība, pieaugot par 4%. Ja salīdzina ceturto ceturksni ar trešo, kopējais nozares apjoms pakāpās par 2,4%. Tomēr šajā īsajā posmā ēku būvniecībā bija vērojams kritums par 4,4%, ko varētu skaidrot ar sezonālām svārstībām vai konkrētu projektu noslēgšanos pirms ziemas perioda.
Būvatļauju izsniegšanas rādītāji liecina, ka interese par jauniem mājokļiem joprojām ir augsta. 2025. gada laikā kopumā tika izsniegtas 3410 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecībai, pārbūvei vai atjaunošanai. Liela daļa no tām – vairāk nekā 2500 atļauju – paredzētas tieši jaunu ēku celšanai. Cilvēki visvairāk izvēlējušies būvēt viena dzīvokļa mājas, kurām izsniegtas 2068 būvatļaujas ar plānoto platību 442 tūkstoši kvadrātmetru.
Gada pēdējā ceturksnī interese par privātmāju būvniecību nedaudz pierima, taču joprojām tika izsniegtas 507 atļaujas jaunu viena dzīvokļa ēku sākšanai. Tas liecina, ka iedzīvotāji turpina plānot savu nākotnes mājokļu labiekārtošanu un celtniecību, neskatoties uz ekonomiskajiem apstākļiem.
Nedzīvojamās ēkas un rūpniecība
Līdztekus mājokļiem aktīvi plānota arī nedzīvojamo ēku būvniecība. Gada laikā šajā segmentā izsniegtas 1250 būvatļaujas, un vairāk nekā puse no tām attiecas uz jaunu projektu uzsākšanu. Īpaša vērība pievērsta rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, kurām izsniegtas 282 būvatļaujas. Tas norāda uz uzņēmējdarbības vides attīstību un vajadzību pēc jaunām platībām preču ražošanai un uzglabāšanai.
Arī gada nogalē rūpniecības sektorā valdīja stabilitāte – ceturtajā ceturksnī atļaujas saņēma 52 projekti, no kuriem lielākā daļa bija paredzēti jaunbūvēm. Kopumā 2025. gads būvniecības nozarē ir bijis darba pilns, liekot pamatu tālākai infrastruktūras pilnveidošanai un jaunu dzīvojamo platību radīšanai visā Latvijā.
